A I C I N Ā J U M S Latgales plānošanas reģiona novadu vadītājiem, izglītības pārvalžu vadītājiem, skolu direktoriem un skolotājiem
Jau vairākus gadus tiek runāts un domāts par patriotiskās, valstiskās audzināšanas nepietiekamajiem akcentiem Latvijas izglītības sistēmā. Vērojot sociālpolitiskos procesus valstī un pasaulē kopumā (nelabvēlīgā demogrāfiskā situācija, darbaspēka un jauniešu aizplūšana, emigrācija uz citām Eiropas valstīm, bēgļu krīze utt.), ir skaidrs, ka lokālās un valstiskās identitātes veidošanai jāpievērš nopietna uzmanība, rosinot skolēnus labāk iepazīt sava novada valodisko dažādību, kultūru un vēsturi.
Līdz šim lokālā kultūrapziņa tika saglabāta un stiprināta atbilstoši tam, par cik lielu vērtību to uzskatīja (uzskata) ģimene, pedagogi un skolu dibinātāji. Skolā tas bija un ir iespējams interešu izglītībā, tomēr ar to nepietiek, jo: 1) netiek nodrošināta mērķtiecīgi virzītas kultūrapziņas veidošana visos skolēnos; 2) interešu izglītība ir papildu izglītība, un attieksme pret to bieži vien gan no vecāku, gan skolēnu un arī skolotāju puses ir formāla. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ļoti bieži saskaramies ar to, ka sabiedrībā valda negatīvi stereotipi par Latgali un tās iedzīvotājiem, zināšanu trūkums par latgaliešu rakstu valodu, kultūru un vēsturi. Šādu situāciju sekmējis arī tas, ka mācību līdzekļos informācija par latgaliešu rakstu valodu, Latgales literātiem, vēsturi un kultūru vai nu vispār nav iekļauta, vai tās ir pārāk maz. Līdz ar to arī Latgales skolēnu zināšanas par savu novadu lielākoties ir nepietiekamas. Savukārt mācību satura blīvuma un ierobežotā laika dēļ skolotāji nevar pilnvērtīgi pildīt vienu no svarīgākajiem skolas uzdevumiem – izglītot daudzpusīgu, domājošu personību, sava novada un valsts patriotu un atbildīgu pilsoni, atraisot skolēna dotības, spējas un attīstot prasmi izzināt sava novada kultūru un vēsturi. Tieši šim izglītības aspektam, ņemot vērā mūsdienu ģeopolitisko situāciju, būtu jāpievērš īpaša vērība. Viena no iespējām, kā to darīt sistēmiski, sistemātiski un mērķtiecīgi visā valstī, ir ieviest novadu mācību visā vispārējās izglītības posmā, bet Latgales skolās mācīt latgaliešu rakstu valodu ar novadu mācības elementim, izmantojot izstrādātos mācību priekšmeta standartus un Latgaliešu rakstu valodas programmas paraugus un Novadu mācības specializētā kursa programmas paraugu vispārējai vidējai izglītībai. (Pieejams: https://www.visc.gov.lv/lv/programmu-paraugi-vispareja-izglitiba un www.ltgasoc.lv).
Lai šis darbs vērstos plašumā, AS “Latvijas Valsts meži” mērķziedojums ir piešķirts latgaliešu rakstu valodas apguvei, tādējādi ļaujot vairāk nekā 25 skolās Latgalē nodrošināt kursa Latgaliešu rakstu valoda apguvi un samaksu skolotājiem par veikto darbu. Programmu īsteno Latgaliešu valodas, literatūras un kultūras vēstures skolotāju asociācija (LVLKSA).
Ņemot vērā, ka latgaliešu rakstu valoda skolās nav mācīta kopš Otrā pasaules kara, atjaunot šo tradīciju nav viegli. Kā zināms, arī K. Ulmaņa prezidentūras laika pastāvēja liegums mācībās izmantot latgaliešu valodu. Šāda pieeja bija arī padomju skolā. Jau daudzus gadus latgaliešu rakstu valodu māca Nautrēnu un Baltinavas vidusskolā, vēlēšanos mācīt jau izteikusi Ludzas pilsētas vidusskola un Rēzeknes 5.vidusskola.
Aicinām līdz 31. augustam pieteikties ieinteresētās skolas un skolotājus, kuri ar 2021./2022. māc. gada septembri vēlas mācīt 36 stundu kursu latgaliešu rakstu valodā, lai varētu nostiprināt tās attīstību atbilstoši Valsts valodas likuma 3. panta 4. daļai: Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. (Pieteikuma veidlapa).
Tas ir sākums latgaliešu rakstu valodas plašākai apguvei izglītības iestādēs.
LVLKSA sadarbībā ar augstskolu mācībspēkiem un skolotājiem, kuri jau māca latgaliešu rakstu valodu, organizēs projektā iesaistītajiem skolotājiem kursus (72 stundas) un sniegs metodisko atbalstu. VKKF mērķprogrammas realizēšanā piedalās Latgales plānošanas reģiona vadība.
2021. gada 15. augustā.
Nodibinājuma „Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācija” valdes priekšsēdētāja
Veronika Dundure
