23. vaļsts atkluotuos latgalīšu volūdys i kulturviesturis olimpiadis uzvarātuoji
Pīsadaleja 7 komandys.
1.vīta Drycanu v-škola: Gints Čivčs, Raitis Igaunis, Krista Kokina, Egita Melne, Elgars Razgalis
šk. Laizāne Silvija
2.vīta Ludzys piļsātys v-škola: Alise Alitkina, Marta Batņa, Kamila Makarova, Laura
Mortuzāne, Rasma Vonda šk. Laila Budreviča
3.vīta Nautrānu v-škola: Renārs Jūrdžs, Rolands Jūrdžs, Samanta kanaška, Agija Vonoga,
Rūta Vonoga šk. Dundure Veronika
2024. goda skotuvis konkursa “Vuolyudzāni” uzvarātuoji
Pīsadaleja 55 školāni nu 26 izgleiteibys īstuodem.
23. atkluotuos latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiadis nūlykums
1. Olimpiadis mierkis i aizdavumi:
1.1. Školu jaunuotnis vydā popularizēt latgalīšu kulturys montuojumu;
1.2. Nūstyprynuot izpratni par latgalīšu rokstu volūdu kai svareigu latvyskuos identitatis daļu, rūsynuot jaunīšu interesi par latgalīšu volūdu, kulturviesturi, viesturi;
1.3. Veicynuot kulturys vierteibu i izcyluokūs nūvadnīku apzynuošonu školuos.
2. Olimpiadis daleibnīki: izgleiteibys īstuožu 10.–12. klašu komandys 3–5 školānu sastuovā.
3. Olimpiadi atbolsta: Vaļsts izgleiteibys satura centrs
4. Olimpiadis organizātuoji: Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja (LVLKŠA), RTA, LU Humanitarūs zynuotņu fakultatis Baltu volūdnīceibys katedra, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba.
5. Olimpiadis nūrise:
5.1.0. 1. pūsmys – školys olimpiade:
5.1.1. Nūrisis laiks školā – olimpiade nūteik leidz 2024. goda 20. apreļam;
5.1.2. Olimpiadis aizdavumus izstruodoj školā;
5.1.3. Dorbus viertej i daleibnīkus 2. pūsmam vierza školys žurejis komiseja.
5.2.0. 2. pūsmys – vaļsts atkluotuo olimpiade:
5.2.1. Nūtikšonys laiks i vīta – 2024. goda 27. apreļs, Rēzeknis Vaļsts gimnazeja, Dzirnavu īla 3a;
5.2.2. Aizdavumus i viertiešonys kriterejus izstruodoj RTA, Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, Latvejis Universitatis Baltu volūdnīceibys katedra, Latgalīšu kulturys bīdreiba;
5.2.3. Dorba ilgums treis astronomiskuos stuņdis (10:00 –13:00);
5.2.4. Olimpiadis aizdavumus komanda veic kolektivi;
5.2.5. Dorba saturs: tests, aizdavumi latgalīšu rokstu volūdā.
6. Olimpiadis aizdavumu temys:
1) latgalīšu rokstu volūda (rokstu volūdys prasmis);
2) drukys aizlīguma latiņu burtim (1865–1904) atceļšonai – 120;
3) F. Trasunam – 160;
4) Oskars Seiksts “Atīsmis” (2023);
5) Latgolys kulturtests (latgaliskī pasuokumi, nūtykumi).
7. Pīteikumi:
7.1. Juoatsyuta leidz 2024. goda 20. apreļam LVLKŠA iz e-postu (ltgasoc@gmail.com);
7.1. Pīteikumā juonūruoda izgleiteibys īstuode, klase, školāna vuords i uzvuords, školuotuojs konsultants;
7.2. Pīteikumu paroksta izgleiteibys īstuodis direktors voi direktora vītnīks muoceibu dorbā.
8. Viertiešona i apbolvuošona
Olimpiadis rezultatus viertej LVLKŠA veiduota viertiešonys komiseja. Gūdolguotūs vītu īgiviejis komandys i jūs daleibnīki sajam bolvys, puorejī daleibnīki – pīminis veļtis.
Informaceju var atrast: www.visc.gov.lv, www.ltgasoc.lv, www.lakuga.lv
Olūti
Latgalīšu rokstu volūda
Vaļsts volūdys lykuma 3. pants (Atrūnams: www.likumi.lv)
LR Tīslītu ministrejas Vaļsts Volūdys centrs (2008). Latgaliešu pareizrakstības nosacījumi (Atrūnami: www.ltgasoc.lv )
Cibuļs, J., Leikuma, L. (2003) Vasals! Latgaliešu valodas mācība. Rīga: N.I.M.S.
(Atrūnams: www.ltgasoc.lv )
Latiņu drukys aizlīguma atceļšonai – 120
Bukšs, M. (1956). Latgaļu literaturas vēsture. Minhene: P/S Latgaļu izdevnīceiba, 203.–357.
Šuplinska, I. (2013). Gruomota. Latgolys lingvoteritorialuo vuordineica, II. Rēzekne: Rēzeknis Augstškola, 229.–232.
Jūrdžs, A. (1999). Myužeigais kalinders. Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība.
http://www.lingvistiskakarte.lv/tag/drukas_aizliegums_latgale
Fraņčam Trasunam – 160
Bukšs, M. (1956). Latgaļu literatūras vēsture. Minhene: P/S Latgaļu izdevnīceiba, 395.–410.
Malahovskis, V. (2013). Francis Trasuns. Latgolys lingvoteritorialuo vuordineica, II. Rēzekne: Rēzeknis Augstškola, 205.–207.
Trasuns, F. (1997.–1998.) Dzīve un darbi: raksti 3 sēj. - Rēzekne: LKCI. (Nu daiļdorbu – drama „Nūgrymušō pile”).
www.īsapazeisim.rta.lv (Fraņcs Trasuns)
Jaunuokuo latgalīšu literatura
1. Seiksts, O. (2023). Atīsmis. Rēzekne: Latgalīšu kulturys bīdreiba.
2. Oskara Seiksta sarunys ar literaturzynuotnīku Valentinu Lukaševiču (https://www.youtube.com/watch?v=AgRKK1BBA6s&t=77s),
literaturzynuotneicu Ilgu Šuplinsku (https://www.youtube.com/watch?v=ZIc6Luw3HsE), multimuokslineicu Eviku Muiznieci (https://www.youtube.com/watch?v=dBQ-zH-2Qpo&t=874s), muzyki i literaturzynuotnīku Ingaru Gusānu (https://www.youtube.com/watch?v=PiPF6RHUURk) .
Latgolys kulturys tests
(myusu dīnu latgaliskī pasuokumi, nūtykumi 2023. godā, Boņuka bolva – 2023, jubilejis 2024. g.)
4. www.latgalesgors.lv (latgaliskī pasuokumi)24. skotuvis runys konkursa „VUOLYUDZĀNI” nūlykums
1. Konkursa mierkis:
1.1. Styprynuot nacionalū identitati, veidojūt izpratni par latgalīšu autoru vuorda muokslu, latgaliski raksteita teksta vierteibu, izteiksmeibu;
1.2. Atteisteit školānu skotuvis runys meistareibu, emocionalitati, ceļt runys kulturu;
1.3. Izkūpt latgalīšu rokstu volūdu.
2. Organizātuoji:
2.1. Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja (LVLKŠA);
2.2. Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba;
2.3. Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazeja.
3. Konkursa nūtikšonys laiks i vīta:
3.1. Konkurss nūteik 2024. goda 27. aprelī Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejā, Dziernovu īlā 3a;
3.2. Suokums — 10:00;
3.3. Daleibnīku registraceja: 9:00–9:50.
4. Daleibnīki:
4.1. Konkursā pīsadola pyrmsškolys vacuma bārni, 1.–12. klašu školāni, studenti;
4.2. Nu vīnys školys pīsadola na vairuok par 2 školānim nu kotrys klašu grupys;
4.3. Vīnys školys pīsaceitajim daleibnīkim vālams najimt vīnaidus dorbus;
4.4. Iz konkursa navest dailrunuotuoju, kurs nazyna sovua teksta nu golvys.
5. Konkursa gaita:
5.1. Konkurss nūteik pa vacuma grupom: pyrmsškola, 1.–4. kl., 5.–8. kl., 9.–12. kl., studenti;
5.2. Kotrys konkursa daleibnīks sagatavej 2 daildorbu fragmentus latgaliski;
5.3. Vīnam fragmentam juobyut nu jaunuokuos latgalīšu literaturys;
5.4. 1. konkursa kuortā kotrys daleibnīks runoj pyrmū prozys voi dzejis fragmentu, bet 2. kuortā — ūtrū sagataveitū prozys voi dzejis fragmentu;
5.5. Kotra literaruo dorba lasejums leidz 3 min.;
5.6. Konkursu paprīšku īteicams organizēt školuos.
6. Viertiešona:
6.1. Konkursantus viertej LVLKŠA i RTA izveiduota komiseja;
6.2. Viertej dorba atbiļsteibu školāna vacumam, teksta zynuošonu, kontaktu ar klauseituojim, prasmi atkluot daildorba nūskaņu, īsakļaušonu laikā.
7. Apbolvuošona:
7.1. Konkursa uzvarātuoji kotrā vacuma grupā sajam diplomus i bolvys voi pīminis bolvys i Atzineibys rokstus;
7.2. Par školānu sagataveišonu konkursam teik gūdynuoti i jūs pedagogi.
8. Pīteikumi:
8.1. Pīteikumus syuteit leidz 20. apreļam iz e-postu: ltgasoc@gmail.com,
8.2.Nūruodeit školāna vuordu, uzvuordu, školu, klasi, školuotuoju, daildorba autoru i nūsaukumu;
8.2. Pīteikumu paroksta školys direktors voi direktora vītnīks.
Informaceju var atrast www.ltgasoc.lv i www.lakuga.lv
LVLKŠA
A I C I N Ā J U M S Latgales plānošanas reģiona un Latgales vēsturiskās zemes novadu vadītājiem, izglītības pārvalžu vadītājiem, skolu direktoriem un skolotājiem
Latviešu valoda ir unikāla, jo tai ir divas rakstu tradīcijas – latviešu literārā valoda un latgaliešu rakstu valoda. Diemžēl lielākā daļa sabiedrības, t.sk. skolēni, to nezina, un līdz ar to tas veicina nepamatotus stereotipus, kas negatīvi ietekmē gan pašu pašapziņu, gan vēsturiskā mantojuma un valodas saglabāšanu, gan Latgales attīstību un drošību kopumā.
Jau vairākus gadus tiek runāts un domāts par patriotiskās, valstiskās audzināšanas nepietiekamajiem akcentiem Latvijas izglītības sistēmā. Vērojot sociālpolitiskos procesus valstī un pasaulē kopumā, lokālās un valstiskās identitātes veidošanai jāpievērš nopietna uzmanība, rosinot skolēnus labāk iepazīt Latgales latviešu valodas mantojuma dažādību, kultūru un vēsturi.
Līdz šim lokālā kultūrapziņa tikusi veidota un stiprināta atbilstoši tam, cik lielu vērtību tai piešķirt ģimene, pedagogi un skolu dibinātāji. Skolā tas bija un ir iespējams tikai caur interešu izglītību, tomēr ar to nepietiek, jo: 1) netiek nodrošināta mērķtiecīgi virzītas kultūrapziņas veidošana visos skolēnos; 2) interešu izglītība ir papildu izglītība, un attieksme pret to bieži vien gan no vecāku, gan skolēnu un arī skolotāju puses ir formāla, daudzi skolēni neiesaistās fakultatīvajās nodarbībās, tāpēc ļoti bieži saskaramies ar to, ka sabiedrībā valda negatīvi stereotipi par Latgali un tās iedzīvotājiem, zināšanu trūkums par latgaliešu rakstu valodu, kultūru un vēsturi.
Šādu situāciju sekmējis arī tas, ka mācību līdzekļos informācija par latgaliešu rakstu valodu, Latgales literātiem, vēsturi un kultūru vai nu vispār nav iekļauta, vai tās ir pārāk maz. Līdz ar to arī Latgales skolēnu zināšanas par savu novadu lielākoties ir nepietiekamas. Savukārt mācību satura blīvuma un ierobežotā laika dēļ skolotāji nevar pilnvērtīgi pildīt vienu no svarīgākajiem skolas uzdevumiem – izglītot daudzpusīgu, domājošu personību, sava novada un valsts patriotu un atbildīgu pilsoni, atraisot skolēna dotības, spējas un attīstot prasmi izzināt sava novada kultūru un vēsturi. Tieši šim izglītības aspektam būtu jāpievērš īpaša vērība. Viena no iespējām, kā to darīt sistēmiski Latgalē, ir sistemātiski mācīt latgaliešu rakstu valodu ar novada mācības elementiem, izmantojot izstrādātos Latgaliešu rakstu valodas programmas paraugus (Pieejami: www.ltgasoc.lv). Savukārt pārējā Latvijas daļā mērķtiecīgi ieviešama novada mācība, izmantojot specializētā kursa programmas paraugu vispārējai vidējai izglītībai (Pieejams: https://www.visc.gov.lv/lv/programmu-paraugi-vispareja-izglitiba).
2021./2022. un 2022./2023. mācību gadā, izmantojot AS “Latvijas Valsts meži” un IZM finansējumu, 26 Latgales izglītības iestādēs 28 skolotāji mācīja skolēniem latgaliešu rakstu valodu. Šobrīd pastāvīgs un atsevišķs finansējums latgaliešu rakstu valodas apguvei vairs netiek paredzēts, bet gatavību piedāvāt skolēniem to mācīties fakultatīvi 2023./2024. mācību gadā ir izteikušas 46 Latgales skolas.
Vēršam uzmanību uz to, ka runa šobrīd nav par obligātu latgaliešu rakstu valodas stundu ieviešanu skolās, bet gan nepieciešamību nodrošināt pastāvīgu un atsevišķu (no pārējiem interešu izglītības priekšmetiem nošķirtu) finansējuma programmu, kas Latgales skolām dotu brīvprātīgu iespēju katrā klašu grupā novadīt vismaz vienu latgaliešu rakstu valodas stundu nedēļā.
Valsts valodas likuma 3. panta ceturtā daļa valstij uzliek pienākumu nodrošināt latgaliešu rakstu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Savukārt Latviešu vēsturisko zemju likuma 4. panta astotā daļa nosaka, ka valstij un attiecīgajām (Latgales vēsturiskās zemes) pašvaldībām ir jānodrošina latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida apguve, tajā skaitā izglītības iestādēs.
Artura Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijas 318. punkts skan šādi: “Sekmēsim latgaliešu rakstu valodas apguves nodrošināšanu, kā arī lietojumu publiskajos pasākumos, informatīvajā telpā (tai skaitā raidījumu apjoma pieaugumu sabiedrisko un komerciālo mediju saturā) un kultūrvidē Latgalē”. Nenodrošinot pastāvīgu un atsevišķu finansējumu latgaliešu rakstu valodas apguvei, šis Artura Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijas punkts šobrīd netiek pildīts.
Situācija, ka turpmāk latgaliešu rakstu valodu Latgales skolās varēs apgūt tikai fakultatīvi (proti, viens finansējuma grozs visām interešu izglītības nodarbībām), ir ne tikai pretrunā ar iepriekš minētajām tiesību normām, bet arī ar Satversmes 4. pantu, kurā ir noteikts, ka valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Ņemot vērā to, ka latgaliešu rakstu valoda ir latviešu valodas paveids, jāsecina, ka šobrīd valsts Latgales plānošanas reģiona un Latgales vēsturiskās zemes novadu vadītāju personā nenodrošina pietiekamā apjomā Satversmē noteikto par latviešu valodu kā valsts valodu.
Aicinām Latgales plānošanas reģiona un Latgales vēsturiskās zemes novadu vadītājus, izglītības pārvalžu un izglītības iestāžu vadītājus panākt, lai Latgales skolās jaunajā mācību gadā interešu pulciņos vai fakultatīvi tiktu mācīta latgaliešu rakstu valoda, pakāpeniski virzoties uz to, lai latgaliešu rakstu valodas apguve kļūtu par pēctecīgu mācību procesu visos vispārējās izglītības posmos.
Tikai tādējādi varēs nostiprināt tās attīstību atbilstoši Valsts valodas likuma 3. panta 4. daļai: “Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību”.
No š.g.30. jūlija līdz 3.augustam notika skolotāju kursi “Vosoruošona”, kuros tika organizēta diskusija par latgaliešu valodas apguves iespējām 2023./24. māc.g. un izstrādāts šis aicinājums Latgales plānošanas reģiona un Latgales vēsturiskās zemes novadu vadītājiem, izglītības pārvalžu vadītājiem, skolu direktoriem un skolotājiem.
2023. gada 3. augustā .
Latgaliešu valodas un kultūras kursu “Vosroruošona” dalībnieki
Latgaliešu rakstu valodas, literatūras un kutūrvēstures skolotāju asociācijas nodibinājums (kontaktpersona valdes priekšsēdētāja Veronika Dundure, ltgasoc@gmail.com, 26481524, ltgasoc.lv)
Latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” (biedrība “LgSC”) (kontaktpersona valdes priekšsēdētāja Edeite Laime, lgsc@lgsc.lv, 29509672, lgsc.lv)
Vosorys kursūs “Vosoruošona” školuotuoji varēs styprynuot latgalīšu volūdys i kulturys zynuošonys
Latgalīšu volūdys i kulturys vosorys kursūs “Vosoruošona 2023”, kas suoksīs svātdiņ, 30. juļa, piecpušdīnē i byus da catūrtdīnis, 3. augusta, pušdīnis laika, byus vareiba nūstyprynuot zynuošonys latgalīšu rokstu volūdā, izzynuot vaira par metodem, resursim i leidzeklim, kas byutu nūdareigi vuiceibu prīškmata “Latgalīšu rokstu volūda” vuiceišonā školā, padzilinuot zynuošonys par latgalīšu literaturu, Latgolys kulturviesturi i myusu dīnu latgaliskuos kulturys procesim. Taipat kursu daleibnīkim byus vareiba pīsadaleit rodūšajuos nūdarbeibuos, pasadaleit ar sovu i izzynuot cytu školuotuoju pīredzi, sasatikt ar latgaliskuos kulturvidis personeibom, kursu vokoru pasuokumūs, kas byus veļteiti dažaidom latgaliskuos kulturys sferom, dabuot īdviesmi i prīškstotu par latgalīšu kulturys aktualitatem. Kursu nūslāgumā “Vosoruošonys” daleibnīki aicynuoti pīsadaleit ari publiskā diskusejā par latgalīšu volūdys vuiceišonu školuos.
Piec gondreiž 90 godu puortraukuma pilotprojekta veidā 2021. gods rudinī latgalīšu rokstu volūda ir atsagrīzuse Latgolys školu programuos vysmoz kai breivuos izvēlis nūdarbeibys. 2022./23. vuiceibu godā latgalīšu volūdu bārni varēja vuiceitīs 26 školuos vysā Latgolā, bet jaunajam vuiceibu godam taidu gataveibu – nūdrūsynuot latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonu – izsacejušys vēļ vysmoz 20 školys.
Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja Veronika Dundure, kurei ir ari vīna nu vosorys kursu “Vosoruošona” i latgalīšu rokstu volūdys školuos programu autoru, izsver, ka itūšaļt teik struoduots pi tuo, kab latgalīšu volūdys vuiceišonai jaunajā vuiceibu godā byutu vajadzeigais finansiejums i vysuos školuos, kurys grybātu, bārnim byutu vareiba vuiceitīs latgalīšu volūdu, kai ari nūteik sistemetiskys i pastuoveigs dorbs pi školuotuoju apvuiceibu. “Mes apsazynojam, ka latgalīšu rokstu volūdys vuiceišona školuos ir jauna programa i ka jau ītūšaļt datryukst specialistu školuotuoju vydā, kas var vuiceit volūdu, deļtuo vosorys kursi ir vysu lobuokuo bāze kai tim, kuri jau vuica, i tim, kuri vēļ tik par itū dūmoj, sasatikt, pasadaleit pīredzē, izmontuot volūdys specialistu i latgalīšu kulturys ekspertu kluotbyutni, kab vuiceitūs, izzynuotu i byutu gotovi dabuotuos zynuošonys jau jaunajā vuiceibu godā nūdūt tuoļuok sovim školānim. Tok “Vosoruošona” reizē ir ari īdviesmis vīta pošim školuotuojim, jo ite sasateik lobi ļauds ar gaišom dūmom, lobom idejom i gribiešonu vaira izzynuot Latgolu,” aicynojūt iz “Vosoruošonu 2023”, soka Dundure.
Latgalīšu volūdys i kulturys vosorys kursu “Vosoruošona” pamata mierkis itūgod ir paleidzēt latgalīšu volūdys školuotuojim lobuok sasagataveit jaunajam vuiceibu godam. “Vosoruošonā” aicynuoti dasasaceit školuotuoji nu vysys Latvejis, kuri školuos jau vuica voi tyvuokajā laikā plānoj vuiceit latgalīšu rokstu volūdu, taipat var dasasaceit pedagogejis studenti i cyti latgalīšu volūdys i kulturys interesenti, kuri dūmoj par latgalīšu volūdys vuiceišonys īspiejom iz prīšku.
Vosorys kursim “Vosoruošona” var dasasaceit da 5. juļa, aizpyldūt tīšsaistis anketu ite: ej.uz/vosoruosona2023. Vītu skaits kursūs īrūbežuots. Vaira dasacejumu gadīnī prīškrūka byus latgalīšu rokstu volūdys školuotuojim, kuri jau vuica volūdu školā voi plānoj tū dareit tyvuokajā laikā. Ar precizu kursu programu byus vareiba īpasazeit juļa vydā. Piec kursu nūslāguma tūs daleibnīki sajims bet piec kursu beiguos dalinīki sajims 36 stuņžu aplīceibu. Kursu leidzmoksuojums nu daleibnīka itūgod ir 30,00 eiro. Leidzmoksuojums paradzāts dalejis ādynuošonys izmoksu segšonai. Kursu četru pylnu dīnnakšu saturu ar lektorim i nūtikšonom, naktssātu i ūtru daļu ādynuošonys (vysmoz treis reizis dīnā) sadz kursu reikuotuoji i atbaļsteituoji.
Vosorys kursi “Vosoruošona” pyrmū reizi nūtyka 2000. godā, itūgod tei byus jau 14.“Vosoruošonys” sasatikšona. Latgalīšu volūdys i kulturys kursus “Vosoruošona 2023” reikoj Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja (LVLKŠA), latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” (bīdreiba “LgSC”) i Nautrānu vydsškola. Nūtikšonu finansiali atbolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu, Latvīšu volūdys agentura, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba i Nautrānu apvīneibys puorvaļde.
Informaceju sagataveja:
Par Vuolyudzānim - 2023 i vaļsts atkluotū latgalīšu volūdys i kulturviesturis olimpiadi
29. apreļs – saulaina i sirsneiga dīna latgalīšu volūdys gūdynuošonai suocēs ar dzejneicys Annys Rancānis uzrunu i dzīsmi “Skaidruo volūda”. Jau divdesmit trešū godu LVLKŠ asociaceja organizej skotuvis runys konkursu “Vuolyudzāni” i olimpiadi latgalīšu rokstu volūdā i kulturviesturē. Šūgod skotuvis runis konkursā pīsadaleja 43 vuolyudzāni nu 21 izgleiteibys īstuodis (Aglyunys nūvods: Aglyunys Katuoļu gimnazeja, Bolvu nūvods; Baļtinovys v-šk., Bierzpiļs p-šk., Rekovys v-šk., Ruguoju v-škola, Viļakys Vaļsts gimnazeja; Rēzeknis nūvods: Bieržgaļa p-šk., Gaigalovys p-šk., Drycānu v-šk., Nautrānu v-škola, Viļānu Muzykys i muokslys škola; Rēzeknis 5. v-škola; Ludzys nūvods: Cyblys v-šk., Kuorsovys v-šk., Ludzys piļsātys v-šk., Ludzys Muzykys p-škola, Mežvydu PII; Augšdaugovys nūvods: Špoģu v-škola; Preiļu nūvods: Rībeņu v-škola; Kruoslovys nūvods: Kruoslovys gimnazeja, Tukuma E.Birznieka-Upīša p-škola). Lela prīca vysim beja par pasuokuma atsagrīsšonu kluotīnē.
Konkursu pa vacuma grupom viertēja dzejneicys Anna Rancāne i Līvija Liepdruviete, Rēzeknis Tautys teātra režisore Māra Zaļaiskalns i aktrise Vija Dikule, Latvejis radejis Latgolys studejis vadeituoja Renāte Lazdiņa i producents Guntis Rasims.
Tekstus Vuolyudzāni beja izavieliejuši skaiteit Ontonu Slišānu, Anneli Slišāni, Mariju Dzeislu, Inetu Atpili –Jugāni, Ilzi Spergu, Janu Skrivļi Čeveri, Raibū, Valentinu Lukaševiču, Intu Naglu, Ontonu Kūkoju i cytus autorus. Tikai daži skaiteja i fabulys.
Renāte Lazdiņa atzeist: “Vuolyudzāni ir breineigs bārnu konkurss, kurais, paļdis Dīvam otkon atsagrīzīs kai kluotīnes pasuokums. Kluotīnē auditorejis prīškā uzastuot ir vierteiguok. Itymā godā mozī vuolyudzāni beja labi sasagatavejušīs i nūviertēt lobuokū nabeja vīgls aizdavums, taipoš ari izvālātuo literatura beja interesanta i laikmeteiga. Itys dzejis skaiteišonys konkurss deļ bārnu i vysas sabīdreibys ir cīž svareigs, tai kai latgalīšu volūdai i literaturai dadūt nūzeimeigumu taišņi bārnu i školuotuoju acīs. ”
Māra Zaļaiskalns uzsver: "Ļoti daudzveidīga programma, vecumam atbilstoši izvēlēti teksti! Spēja atvērt savu pasauli, savu personīgo attieksmi pret izvēlēto materiālu. Priecē tīra valoda!!! Pietrūkst prasmes uzstāties publikas priekšā , noturēt klausītāja uzmanību.
Paldies visiem, skolēniem, skolotājiem, organizatoriem par iespēju būt kopā šajā ļoti būtiskajā procesā."
Guntis Rasims soka: “Latgalīšu runys konkurss "Vuolyudzāni" i latgalīšu volūdys i kulturviesturis olimpiade jau daudzi godu ir breineiga īspieja bārnim i jaunīšim styprynuot sovu pošapzini, nūvoda identitati i lokalū patriotismu. Sovā saziņā puorsvorā runoju ar vysim latgaliski - voi tys ir dorbs Rēzeknis nūvoda dūmī, voi organizejūt kulturys i izgleiteibys pasuokumus i projektus vysā Latvejā. Tam vajadzeiga zynoma drūsme i puorlīceiba. Varu viņ pasateikt "Vuolyudzānu" organizatorim par sovlaik pošam dabuotu pīredzi itymā konkursā. ”
Skotuvis runys konkursa rezultati:
22. vaļsts atkluotajā latgalīšu volūdys i kulturviesturis olimpiadē šūgod pīsadaleja septenis komandys (Baļtinovys v-škola, Drycānu v-škola, Kruoslovys gimnazeja, Ludzys piļsāts v-škola, Nautrānu v-škola, Rekovys v-škola, Rēzeknis Vaļsts 1.gimnazeja).
Olimpiadē otkol beja pīcys kuortys. 1. kuortā školāni atkluoja sovys prasmis latgalīšu rokstu volūdys pareizraksteibā, 2. kuorta beja veļteita kinai “Latgalīši Sibirī”, 3. kuortā vydsškolāni veica aizdavumus par Ontona Slišāna gruomotu “Čipierkstneits jeb apcirsto sakņu pieaudzēšana”, 4. kuortā vajadzēja īpazeit Annelis Slišānis “100 deči Latvejai”, bet 5. kuortā beja Latgolys kulturtests, kū sagataveja latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, par latgaliskajom aktivitatem 2022. godā. Aizdavumus izstruoduoja profesoris Lidija Leikuma i Ilga Šuplinska, Laura Melne, kulturys ziņu portala lakuga.lv redaktore. Vydsškolāni atzeist, ka aizdavumi beja interesanti, bet gona gryuti.
Profesore Lidija Leikuma stuosta:
“Šūgod vairums olimpiadis aizdavumu — tai voi cytaiži — saistejuos ar Slišānim, kas, teoretiski jamūt, varēja dūt lelys prīškrūceibys komandom nu Zīmeļlatgolys. Tok nā, i itys apstuoklis lītu paruoda kai objektivu byušonu!... Deļ loba rezultata ir vajadzeiga nūpītna pīeja gatavejūtīs — vīna pādejuo vokora var izaruodeit stypri par moz, taipat vajadzeiga Latgolā nūteikūšuo loba pazeišona — jaunuokūs laiku i saisteibā ar LVLKŠA pīduovuotajom temom.
Paļdis vysom septeņom olimpiadis komandom i paļdis jūs gataveituojim školuotuojim! Paļdis latgalīšu perpetuum mobile jau tik daudzu godu garumā — Ilgai Šuplinskai i LgSC (kusteiba „Volūda“) aktivistem, kas nūvadeja kulturtestu! Paļdis atsauceigajai Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejai (direktors Juoņs Poplavskis)! ”
Profesore Lidija Leikuma ir olimpiadis vierteituoja jau nu 2001.goda, jai itys ir gūda pasuokums, ir gondarejums redzēt, ka jaunīši jau divdesmit treis godus apgiust latgalīšu volūdu i kulturviesturi ( koč i fakultativi).
Nu 100 punktim, kū varēja īgiut olimpiadis kuortuos,
1. vīta ar 81 p. – Nautrānu v-školai (Rinalds Ludboržs, Alise Mazure. Rūta Vonoga i Renārs Jūrdžs), šk. V. Dundure;
2. vīta ar 73.5 p. – Drycānu v-školai (Arnolds Anufrijevs, Raitis Igaunis, Krista Kokina, Egita Melne, Elgars Razgalis), šk. S. Laizāne;
3. vīta ar 69 p. – Ludzys piļsātys v-školai (Alise Alitkina, Sanda Augustova, Kamila Makarova, Laura Mortuzāne, Rasma Vonda), šk. L. Budreviča.
Paļdis Imantam Slišānam, Evikai Muizniecei, Anitai Koniševai, Ingai Skerškānei i Ilgai Stikutei par īguļdeitū dorbu, lai sagatavotu v-školānus olimpiadei.
Leluokais paļdis ir Ilgai Šuplinskai, Lidijai Leikumai i Laurai Melnei par aizdavumu sagataveišonu olimpiadis kuortom. Parosti pīsadolūt vuiceibu prīkšmatu olimpiadēs, školāni i školuotuoji nikod nazyna, kas ir gatavejs aizdavumus.
Paļdis Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibai, kura kotru godu finansiali atbolsta skotuvis runys konkursu “Vuolyudzāni” i vaļsts atkluotū olimpiadi latgalīšu rokstu volūdā, Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejai, par bolvu saryupiešonu – Rēzeknis Tehnologeju akademejai, interneta veikalam “Taiseits Latgolā”(Artim Loginam), z/s “Kotiņi”, SIA “Madara LV”, Latgolys Kulturys centra izdevnīceibai i žurnalam “A12” (redaktorei Inārai Grocei).
Olimpiadis aizdavumus varēs skateit www.ltgasoc.lv
Veronika Dundure, LVLKŠA22. atkluotuos latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiadis nūlykums
1. Olimpiadis
mierkis i aizdavumi:
1.1. Školu jaunuotnis vydā popularizēt latgalīšu kulturys montuojumu;
1.2. Nūstyprynuot izpratni par latgalīšu rokstu volūdu kai svareigu latvyskuos identitatis daļu, rūsynuot jaunīšu interesi par latgalīšu volūdu, kulturviesturi, viesturi;
1.3. Veicynuot kulturys vierteibu i izcyluokūs nūvadnīku apzynuošonu školuos.
2. Olimpiadis daleibnīki: vyspuorizgleitojūšūs školu 10.–12. klašu komandys 3–5 školānu sastuovā.
3. Olimpiadi atbolsta: Vaļsts izgleiteibys satura centrs, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba.
4. Olimpiadis organizātuoji: Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja (LVLKŠA), RTA, LU Humanitarūs zynuotņu fakultatis Baltu volūdnīceibys katedra.
5. Olimpiadis nūrise:
5.1.0. 1. pūsmys – školys olimpiade:
5.1.1. Nūrisis laiks školā – olimpiade nūteik leidz 2023. goda 17. apreļam;
5.1.2. Olimpiadis aizdavumus izstruodoj školā;
5.1.3. Dorbus viertej i daleibnīkus 2. pūsmam vierza školys žurejis komiseja.
5.2.0. 2. pūsmys – vaļsts atkluotuo olimpiade:
5.2.1. Nūtikšonys laiks i vīta – 2023. goda 29. apreļs, Rēzeknis Vaļsts gimnazeja, Dzirnavu īla 3a;
5.2.2. Aizdavumus i viertiešonys kriterejus izstruodoj RTA, Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, Latvejis Universitatis Baltu volūdnīceibys katedra;
5.2.3. Dorba ilgums treis astronomiskuos stuņdis (10:00 –13:00);
5.2.4. Olimpiadis aizdavumus komanda veic kolektivi;
5.2.5. Dorba saturs: tests, aizdavumi latgalīšu rokstu volūdā.
6. Olimpadis aizdavumu temys:
1) Latgalīšu rokstu volūda (rokstu volūdys prasmis);
2) Sibira latgalīši;
3) O. Slišānam – 75;
4) A. Slišāne “#100dečiLatvijai”;
5) Latgolys kulturtests (latgaliskī pasuokumi, nūtykumi, jubilejis 2022. godā);
7. Pīteikumi olimpiadei juoatsyuta leidz 2023. goda 17. apreļam LVLKŠA iz e-postu ltgasoc@gmail.com.
Pīteikumā juonūruoda škola, klase, školāna vuords i uzvuords, školuotuojs konsultants.
8.
Viertiešona i apbolvuošona
Olimpiadis rezultatus viertej LVLKŠA veiduota viertiešonys komiseja. Gūdolguotūs vītu īgiviejis komandys i jūs daleibnīki sajam bolvys, puorejī daleibnīki – pīminis veļtis.
Informaceju var atrast https://www.visc.gov.lv, www.ltgasoc.lv, www.lakuga.lv
9. Olūti
Latgalīšu rokstu volūda
- Vaļsts volūdys lykuma 3. pants (Atrūnams: www.likumi.lv)
- LR Tīslītu ministrejas Vaļsts Volūdys centrs (2008). Latgaliešu pareizrakstības nosacījumi.(atrūnami: www.ltgasoc.lv )
- Cibuļs, J., Leikuma, L. (2003) Vasals! Latgaliešu valodas mācība. Rīga: N.I.M.S. (atrūnama: www.ltgasoc.lv)
- http://www.lakuga.lv/raksteiba/
Sibira latgalīši
Slobožanins, A. (2019). Dokumentala filma “Latgalīši Sibirī”. (atrūnama: https://www.youtube.com/watch?v=-34sM3I2XRU)
Ontonam Slišānam – 75
- Slišāns, O. (2010). Čipierkstneits jeb apcirsto sakņu pieaudzēšana. Rēzekne: GIRG, z./s. Jākupāni, 303. – 470.
- Slišāns, O. http://iepazisimies.rta.lv
Akcents: latgaliskuos vidis veiduotuoji i
O.Slišāna lūma itamā procesā.
Annele Slišāne
Slišāne, A. (2018). #100dečiLatvijai. Rīga: SIA "McAbols dizains un druka"
Latgolys kulturys tests
(myusu dīnu latgaliskī pasuokumi, nūtykumi, Boņuka bolva – 2022, jubilejis 2022. g.)
- http://www.lkcizdevnieciba.lv/
- www.lakuga.lv
- www.latgalesgors.lv (latgaliskī pasuokumi)
Pavasars - vuolyudzānu tikšonuos laiks.
Pec treis godu saskarsmis tryukuma
tīšsaistē beidzūt kluotīnē tiksimēs 29. aprelī
skotuvis runys konkursā “Vuolyudzāni” i vaļsts atkluotajā latgalīšu rokstu
volūdys olimpiadē.
Skotuvis runys konkurss “Vuolyudzāni” startēs jau 23. reizi. Ar itū konkursu izauga daudzys jaunīšu paaudzis, konkursā daudzi runuoja pyrmū reizi latgaliski, daudzi pec konkursa suoka i tagad turpynoj dorbuotīs latgaliskajuos aktivitatēs, poši tuos organizej. Tī nav tikai skaneigi vuordi, kas raksteiti konkursa nūlykumā par latgalīšu volūdys kūpšonu, par latgalīšu literaturys īpazeišonu, par sovys identitatis styprynuošonu. Dzejneica Anna Rancāne Vuolyudzānus nūsauce par pavasara prīcu. Byudama ilggadejuo konkursa vierteituoja, jei uzsver, ka vuolyudzāni teik golā ar nūpītnu, dziļu literaturu, ka vacumam muok izavielēt pīmāruotu reperturu. Konkurss līcynoj, ka saimēs ir dzeiva latgalīšu volūda i, golvonais, bārni jū muok i lītoj. Konkursa nūlykumā ir aicynuojums meklēt tekstus jaunuokajā latgalīšu literaturā.
Latgalīšu rokstu volūdys atkluotuo olimpiade byus šūgod pīcuos kuortuos. Tradicionali – pyrmajā kuortā ir latgalīšu volūdys pareizraksteiba, bet pīktajā kuortā – Latgolys kulturtests. Šūreiz trešuo olimpiadis kuorta veļteita Ontonam Slišānam, juo dorbam “Čipierkstneits jeb apcirsto sakņu pieaudzēšana”, akcentejūt latgaliskuos vidis veiduotuojus i O.Slišāna lūmu itamā procesā, bet, sasagatavojūt caturtajai kuortai, jaunīši īpazeis A. Slišānis dorbu “#100dečiLatvijai”.
Olimpiadis ūtruo kuorta veļteita Sibira latgalīšim. Ir pīduovuots olūtu saroksts, kū izmontuot: atrast, pasavērt, laseit, analizēt.
Gaidom pīteikumus itīm pasuokumim! Lyudzu, īvārojit pīteikuma formu i termiņus!
Veronika Dundure, LVLKŠA
23. skotuvis runys konkursa „VUOLYUDZĀNI” nūlykums
Konkursa mierkis
· Styprynuot nacionalū identitati, veidojūt izpratni par latgalīšu autoru vuorda muokslu, latgaliski raksteita teksta vierteibu, izteiksmeibu
· Atteisteit školānu skotuvis runys meistareibu, emocionalitati, ceļt runys kulturu
· Izkūpt latgalīšu rokstu volūdu
Organizātuoji
· Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja (LVLKŠA)
· Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba
· Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazeja
Konkursa nūtikšonys laiks i vīta
Konkurss nūteik 2023. goda 29. aprelī Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejā, Dziernovu īlā 3a
Suokums — 10:00
Daleibnīku registraceja: 9:00–9:50
Daleibnīki
· Konkursā pīsadola pyrmsškolys vacuma bārni, 1.–12. klašu školāni, studenti
· Nu vīnys školys pīsadola na vairuok par 2 školānim nu kotrys klašu grupys
· Nu vīnys školys pīsaceitajim daleibnīkim vālams najimt vīnaidus dorbus
· Iz konkursa navest dailrunuotuoju, kurī nazyna tekstu nu golvys
Konkursa gaita
· Konkurss nūteik pa vacuma grupom: pyrmsškola, 1.–4. kl., 5.–8. kl., 9.–12. kl., studenti
· Kotrys konkursa daleibnīks sagatavej 2 daildorbu fragmentus latgaliski
· Īteicams izmontuot jaunuokū latgalīšu literaturu.
· 1. konkursa kuortā kotrys daleibnīks runoj pyrmū prozys voi dzejis fragmentu, bet 2. kuortā — ūtrū sagataveitū prozys voi dzejis fragmentu
· Kotra literaruo dorba lasejuma garums nadreikst puorsnēgt 3 min.
· Konkursu paprīšku īteicams organizēt školuos
Viertiešona
Konkursantus viertej LVLKŠA i RTA izveiduota komiseja.
Viertej dorba atbiļsteibu školāna vacumam, teksta zynuošonu, kontaktu ar
klauseituojim, prasmi atkluot daildorba nūskaņu, īsakļaušonu laikā.
Apbolvuošona
Atkareibā nu rezultatu konkursa uzvarātuoji kotrā vacuma grupā sajam diplomus i bolvys voi pīminis bolvys i Atzineibys rokstus. Par školānu sagataveišonu konkursam teik gūdynuoti i jūs pedagogi.
Daleibnīkus fotografēs voi filmēs, fotografejis i audiovizualais materials var tikt publiskuots ar mierki popularizēt bārnu i jaunīšu radūšuos, muokslinīciskuos aktivitatis i saglobuot kulturviesturiskuos līceibys.
Pīteikumus syuteit leidz 17. apreļam iz e-postu: ltgasoc@gmail.com, nūruodūt školāna vuordu, uzvuordu, školu, klasi, školuotuoju, taipat — daildorba autoru i nūsaukumu.
Informaceju var atrast www.ltgasoc.lv i www.lakuga.lv
LVLKŠA
Valsts finansējums arī 2022./23.m.g. piešķirts latgaliešu rakstu valodas mācībām
Nodibinājums “Latgaliešu valodas, literatūras un kultūras vēstures skolotāju asociācija” (LVLKSA) aicina līdz 10. septembrim pieteikties ieinteresētās skolas un skolotājus, kuri ar 2022./2023. māc. gada septembri vēlas mācīt 36 stundu kursu latgaliešu rakstu valodā, lai sekmētu tās nostiprināšanos un attīstību. Ir izpildīti visi formālie nosacījumi, lai latgaliešu rakstu valodu vai novadu mācību ieviestu skolā, jo apstiprināti kā mācību priekšmetu standarti (2013), tā programmu paraugi (2021).
LVLKSA sadarbībā ar augstskolu mācībspēkiem un skolotājiem, kuri jau māca latgaliešu rakstu valodu, projektā iesaistītajiem skolotājiem sniegs metodisko atbalstu.
Aicinām līdz š. g. 10. septembrim aizpildīt pieteikuma veidlapu.
2022. gada 2. septembrī
Nodibinājuma “Latgaliešu valodas, literatūras un kultūras vēstures skolotāju asociācija” valdes priekšsēdētāja
Veronika Dundure
Papildinformācija: lvlksa@inbox.lv vai ltgasoc@gmail.com
22. skotuvis runys konkursa „VUOLYUDZĀNI” nūlykums
Konkursa mierkis
· īpazeit nūvoda literaturu i folkloru, veidojūt izpratni par latgalīšu autoru vuorda muokslu, latgaliski raksteita teksta vierteibu, izteiksmeibu;
· atteisteit školānu skotuvis runys meistareibu, emocionalitati, ceļt runys kulturu;
· izkūpt latgalīšu rokstu volūdu.
Organizātuoji
· Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja (LVLKŠA)
· Rēzeknis Tehnologeju akademeja
· Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba
Konkursa nūtikšonys laiks i vīta
Konkurss nūteik 2022. goda aprelī.
Školuotuoji īsyuta sovu audziekņu īrunuotūs daildorbu videoīrokstus leidz 2022. goda 14. apreļam iz e-postu ltgasoc@gmail.com, nūruodūt školāna vuordu, uzvuordu, školu, klasi, školuotuoju, taipat - daildorba autoru i nūsaukumu.
Videoīrokstam:
1) izavielejit klusu telpu ar lobu apgaismuojumu i neitralu fonu;
2) kamerai voi telefona kamerai juobyut nakusteigai, izvītuotai horizontali;
3) ja nav uorejuo mikrofona, tod kameru izvītojit pēc īspiejis tyvuok runuotuojam;
4) runuotuoju juoīkadrej da pusei, lai labi radzātu žestus.
5) Video faila nūformiešonys pīmārs: J_Andzans_Vilanu_vsk_Saulis_stabule (Uzvuords, škola, dorba nūsaukums).
Daleibnīki
· Konkursā pīsadola pyrmsškolys vacuma bārni, 1.–12. klašu školāni, studenti
· Nu vīnys školys pīsadola na vairuok par 2 školānim nu kotrys klašu grupys
· Daleibnīkim nu vīnys školys vālams najimt vīnaidus dorbus
Konkursa gaita
· Konkurss nūteik pa vacuma grupom: pyrmsškola, 1.–4. kl., 5.–8. kl., 9.–12. kl., studenti
· Kotrys konkursa daleibnīks sagatavej 2 daildorbu fragmentus latgaliski
· Videoīrokstā kotrys daleibnīks īrunoj pyrmū prozys voi dzejis fragmentu i ūtrū sagataveitū prozys voi dzejis fragmentu. Īteicams izmontuot i jaunuokū latgalīšu literaturu.
· Kotra literaruo dorba lasejums nadreikst puorsnēgt 3 min.
· Konkursu paprīšku īteicams organizēt školuos
Viertiešona
Konkursantus viertej leidz 22.apreļam LVLKŠA izveiduota komiseja.
Viertej dorba atbiļsteibu vacumam, teksta zynuošonu, kontaktu ar klauseituojim, prasmi
atkluot daildorba nūskaņu, īsakļaušonu laikā.
Apbolvuošona
Atkareibā nu rezultatu konkursa uzvarātuoji kotrā vacuma grupā sajam diplomus i bolvys voi Atzineibys rokstus i pīminis bolvys. Teik gūdynuoti i škuoltuoji – konsultanti.
Videoīrokstus syuteit iz LVLKŠA e-postu: ltgasoc@gmail.com leidz 14. apreļam, nūruodūt školāna vuordu, uzvuordu, školu, klasi, školuotuoju, taipat — daildorba autoru i nūsaukumu.
Informaceju var atrast www.ltgasoc.lv , www.lakuga.lv
LVLKŠA
21. atkluotuos latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiadis nūlykums
1. Olimpiadis mierkis i aizdavumi:
1.1. Školu jaunuotnis vydā popularizēt latgalīšu kulturys montuojumu;
1.2. Nūstyprynuot izpratni par latgalīšu rokstu volūdu kai svareigu latvyskuos identitatis daļu,
rūsynuot jaunīšu interesi par latgalīšu volūdu, kulturviesturi, viesturi;
1.3. Veicynuot kulturys vierteibu i izcyluokūs nūvadnīku apzynuošonu školuos.
2. Olimpiadis daleibnīki: vyspuorizgleitojūšūs školu 10.–12. klašu komandys 3–5 školānu sastuovā.
3. Olimpiadi atbolsta: Vaļsts izgleiteibys satura centrs
4. Olimpiadis organizātuoji: Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja (LVLKŠA), RTA, LU Humanitarūs zynuotņu fakultatis Baltu volūdnīceibys katedra, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba.
5. Olimpiadis nūrise:
5.1.0. 1. pūsmys — školys olimpiade:
5.1.1. Nūrisis laiks školā — olimpiade nūteik leidz 2022. goda 11. apreļam;
5.1.2. Olimpiadis aizdavumus izstruodoj školā;
5.1.3. Dorbus viertej i daleibnīkus 2. pūsmam vierza školys žurejis komiseja.
5.2.0. 2. pūsmys — vaļsts atkluotuo olimpiade:
5.2.1. Nūtikšonys laiks i vīta — 2022. goda 23. apreļs, olimpiade nūteik tīšsaistē
(instrukceja par tīšsaisti tiks izsyuteita);
5.2.2. Aizdavumus i viertiešonys kriterejus izstruodoj RTA, Latgalīšu kulturys ziņu portals
www.lakuga.lv , Latvejis Universitatis Baltu volūdnīceibys katedra;
5.2.3. Dorba ilgums treis astronomiskuos stuņdis (10:00–13:00);
5.2.4. Olimpiadis aizdavumus komanda veic kolektivi;
5.2.5. Dorba saturs: tests, aizdavumi latgalīšu rokstu volūdā, par M. Bukšu i teksta analize.
6. Olimpadis aizdavumu temys:
1) Latgalīšu rokstu volūda (rokstu volūdys prasmis),
2) Mikeļam Bukšam — 110,
3) Jaunuokuo latgalīšu literatūra — Valentina Lukaševiča esejis “Casnāgu maizeitis”(2021),
4) Latgolys kulturtests (latgaliskī pasuokumi, nūtykumi, jubilejis 2021. godā).
7. Pīteikumi olimpiadei juoatsyuta leidz 2022. goda 13. apreļam LVLKŠA iz e-postu (ltgasoc@gmail.com).
Pīteikumā juonūruoda škola, klase, školāna vuords i uzvuords, školuotuojs konsultants.
8. Viertiešona i apbolvuošona
Olimpiadis rezultatus viertej LVLKŠA veiduota viertiešonys komiseja. Rezultati tiks paziņuoti nedelis laikā piec olimpiadis. Gūdolguotūs vītu īgiviejis komandys i jūs daleibnīki sajam bolvys, puorejī daleibnīki — pīminis veļtis.
Informaceju var atrast https://www.visc.gov.lv/lv/media/11423/download
9. Olūti
Latgalīšu rokstu volūda
1. Vaļsts volūdys lykuma 3. pants (Atrūnams: www.likumi.lv)
2. LR Tīslītu ministrejas Vaļsts Volūdys centrs (2008). Latgaliešu pareizrakstības nosacījumi.(Atrūnams: http://www.lu.lv/filol/latgalistica/doc/LGPNusacejumi.pdf )
3. Cibuļs, J., Leikuma, L. (2003) Vasals! Latgaliešu valodas mācība. Rīga: N.I.M.S.
(Atrūnams: https://www.lu.lv/filol/latgalistica/index.htm )
4. Leikuma, L., Dundure, V., Vulāne, A. (2017) Olūteņš. Latgalīšu rokstu volūda 4. klasei. (Atrūnams:https://registri.visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/olutens_4kl_mac_lidz.pdf voi www.ltgasoc.lv )
5. http://www.lakuga.lv/raksteiba/
Mikeļam Bukšam – 110
Bukšs, M. (2012) Latgaļu atmūda. Rēzekne: Latgolys Kulturys centra izdevnīceiba, 196.–
214. pl. i 9. nūdaļa.
Salceviča, I., Strods, P., Paukšte, J., Rancāne, A., Vilčuka, I. (sak., 2008). Latgales kultūras
darbinieki 1. Rīga: Jumava, 119.–121. pl.
Šuplinska, I. (2016). Mikeļs Bukšs. Lingvistiskā karte.
http://www.lingvistiskakarte.lv/tag/mikelis_bukss
Slišāns, O. (2010) Desmitgade Mikeļa Bukša pīmiņai dzimtinē. Slišāns, O. Čipierkstneits
jeb apcirsto sakņu pieaudzēšana. GIRG, z/s Jākupāni, 63.–66. pl.
Leikuma, L. (2021) Miķeļa Bukša darbi. Via Latgalica : Latgalistikys kongresu materiali,V–
Rēzekne: Rēzeknis Augstškola, 134.–141. pl.
Jaunuokuo latgalīšu literatūra
1. Lukaševičs, V. (2021). Casnāgu maizeitis. [bez vītys]: Cymuss. 96 pl.
Teksta analize:
1. Atslāga vuordu nūsaceišona.
2. Esemys – esejis idejis formuliešona.
3. Treis problemvaicuojumu formuliešona par myusu dīnuos aktualom temom. Vīna
problemvaicuojuma izvārsums.
4. Autora styla raksturuojums.
Latgolys kulturys tests
(myusu dīnu latgaliskī pasuokumi, nūtykumi, Boņuka bolva — 2021, jubilejis 2021. g.)
- http://www.lkcizdevnieciba.lv/
- www.lakuga.lv
- http://iepazisimies.rta.lv
- www.gors.lv (latgaliskī pasuokumi)
A I C I N Ā J U M S Latgales plānošanas reģiona novadu vadītājiem, izglītības pārvalžu vadītājiem, skolu direktoriem un skolotājiem
Jau vairākus gadus tiek runāts un domāts par patriotiskās, valstiskās audzināšanas nepietiekamajiem akcentiem Latvijas izglītības sistēmā. Vērojot sociālpolitiskos procesus valstī un pasaulē kopumā (nelabvēlīgā demogrāfiskā situācija, darbaspēka un jauniešu aizplūšana, emigrācija uz citām Eiropas valstīm, bēgļu krīze utt.), ir skaidrs, ka lokālās un valstiskās identitātes veidošanai jāpievērš nopietna uzmanība, rosinot skolēnus labāk iepazīt sava novada valodisko dažādību, kultūru un vēsturi.
Līdz šim lokālā kultūrapziņa tika saglabāta un stiprināta atbilstoši tam, par cik lielu vērtību to uzskatīja (uzskata) ģimene, pedagogi un skolu dibinātāji. Skolā tas bija un ir iespējams interešu izglītībā, tomēr ar to nepietiek, jo: 1) netiek nodrošināta mērķtiecīgi virzītas kultūrapziņas veidošana visos skolēnos; 2) interešu izglītība ir papildu izglītība, un attieksme pret to bieži vien gan no vecāku, gan skolēnu un arī skolotāju puses ir formāla. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ļoti bieži saskaramies ar to, ka sabiedrībā valda negatīvi stereotipi par Latgali un tās iedzīvotājiem, zināšanu trūkums par latgaliešu rakstu valodu, kultūru un vēsturi. Šādu situāciju sekmējis arī tas, ka mācību līdzekļos informācija par latgaliešu rakstu valodu, Latgales literātiem, vēsturi un kultūru vai nu vispār nav iekļauta, vai tās ir pārāk maz. Līdz ar to arī Latgales skolēnu zināšanas par savu novadu lielākoties ir nepietiekamas. Savukārt mācību satura blīvuma un ierobežotā laika dēļ skolotāji nevar pilnvērtīgi pildīt vienu no svarīgākajiem skolas uzdevumiem – izglītot daudzpusīgu, domājošu personību, sava novada un valsts patriotu un atbildīgu pilsoni, atraisot skolēna dotības, spējas un attīstot prasmi izzināt sava novada kultūru un vēsturi. Tieši šim izglītības aspektam, ņemot vērā mūsdienu ģeopolitisko situāciju, būtu jāpievērš īpaša vērība. Viena no iespējām, kā to darīt sistēmiski, sistemātiski un mērķtiecīgi visā valstī, ir ieviest novadu mācību visā vispārējās izglītības posmā, bet Latgales skolās mācīt latgaliešu rakstu valodu ar novadu mācības elementim, izmantojot izstrādātos mācību priekšmeta standartus un Latgaliešu rakstu valodas programmas paraugus un Novadu mācības specializētā kursa programmas paraugu vispārējai vidējai izglītībai. (Pieejams: https://www.visc.gov.lv/lv/programmu-paraugi-vispareja-izglitiba un www.ltgasoc.lv).
Lai šis darbs vērstos plašumā, AS “Latvijas Valsts meži” mērķziedojums ir piešķirts latgaliešu rakstu valodas apguvei, tādējādi ļaujot vairāk nekā 25 skolās Latgalē nodrošināt kursa Latgaliešu rakstu valoda apguvi un samaksu skolotājiem par veikto darbu. Programmu īsteno Latgaliešu valodas, literatūras un kultūras vēstures skolotāju asociācija (LVLKSA).
Ņemot vērā, ka latgaliešu rakstu valoda skolās nav mācīta kopš Otrā pasaules kara, atjaunot šo tradīciju nav viegli. Kā zināms, arī K. Ulmaņa prezidentūras laika pastāvēja liegums mācībās izmantot latgaliešu valodu. Šāda pieeja bija arī padomju skolā. Jau daudzus gadus latgaliešu rakstu valodu māca Nautrēnu un Baltinavas vidusskolā, vēlēšanos mācīt jau izteikusi Ludzas pilsētas vidusskola un Rēzeknes 5.vidusskola.
Aicinām līdz 31. augustam pieteikties ieinteresētās skolas un skolotājus, kuri ar 2021./2022. māc. gada septembri vēlas mācīt 36 stundu kursu latgaliešu rakstu valodā, lai varētu nostiprināt tās attīstību atbilstoši Valsts valodas likuma 3. panta 4. daļai: Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. (Pieteikuma veidlapa).
Tas ir sākums latgaliešu rakstu valodas plašākai apguvei izglītības iestādēs.
LVLKSA sadarbībā ar augstskolu mācībspēkiem un skolotājiem, kuri jau māca latgaliešu rakstu valodu, organizēs projektā iesaistītajiem skolotājiem kursus (72 stundas) un sniegs metodisko atbalstu. VKKF mērķprogrammas realizēšanā piedalās Latgales plānošanas reģiona vadība.
2021. gada 15. augustā.
Nodibinājuma „Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācija” valdes priekšsēdētāja
Veronika Dundure
Rogovkā suokušīs latgalīšu volūdys i kulturys kursi "Vosoruošona – 2021"
Rēzeknis nūvoda Rogovkā suokušīs latgalīšu volūdys i kulturys kursi "Vosoruošona – 2021", kurymūs pīsadola pedagogi nu Latvejis i Pūlejis. Kursi nūtiks da 13. augusta.
“Vosoruošona” nūteik jau nu 2000. gods, itūgod jau 13. reizi pulcejūt pedagogus i latgalīšu volūdys interesentus.
Vosorys kursu "Vosoruošona – 2021" daleibnīki īpazeis vuiceibu prīkšmata “Latgalīšu rokstu volūda” paraugprogramu gon pamatškolys, gon videjuos izgleiteibys pūsmam, specializātuo kursa programys paraugu vyspuorejai videjai izgleiteibai, asūšūs vuiceibu i metodiskūs leidzekļus, kai ari nūstyprynuos latgalīšu rokstu volūdys zynuošonys, uzzynuos par cytom regionalajom i mozuok lītuotajom volūdom, padzilinuos zynuošonys par latgalīšu literaturu i folkloru, par Latgolys kulturviesturi. Taipoš dalinīki kūpā ar muokslinīkim dorbuotīs radūšojuos darbneicuos, aktivi i radūši atsapyust vokora pasuokumūs.
Organizatori tur nūceju, ka vosorys kursūs "Vosoruošona – 2021" giutuo pīredze i zynuošonys mudynuos školuotuojus leluoku maneibu pedagogiskajā dorbā pīvērst latgalīšu volūdai i rast vareibu tū vuiceit sovim audzieknim. Kursu beiguos dalinīki sajims 36 stuņžu aplīceibu.
Šūgod kursūs pīsadaleis školuotuoji na tikai nu Latgolys, bet ari cytu Latvejis vītu i nu Pūlejis, kas aplīcynoj – latgalīšu volūda i latgaliskuo kultura ir vierteiba na tikai Latvejis sabīdreibys acīs, bet ari storptautyskā mārūgā.
Vosorys kursus “Vosoruošona – 2021” reikoj Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja (LVLKSA) i bīdreiba “LgSC”. Jūs nūtikšonu finansiali atbolsta Latvīšu volūdys agentura, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba i Nautrānu pogosta puorvaļde.
Otkon vosoruosim!
Vosora ir laiks, kod Tu, školuotuoj, na tikai atsapyutīs pec garuo dorba cielīna, bet rūni jaunys idejis, apmeklejūt kursus, kuru pīduovuojums ir pīteikami plašs.
Nu 8. da 14. augusta Rēzeknis nūvoda Rogovkā nūtiks latgalīšu volūdys i kulturys vosorys kursi “Vosoruošona – 2021”. Tymūs aicynuojam pīsateikt školuotuojus nu vysys Latvejis, kas školuos vuica ci tyvuokajā laikā planavoj vuiceit latgalīšu rokstu volūdu, kai ari pedagogejis studenti.
Vosorys kursūs “Vosoruošona – 2021” varēs īpazeit vuiceibu prīkšmata “Latgalīšu rokstu volūda” paraugprogramu gon pamatškolys, gon videjuos izgleiteibys pūsmam, specializātuo kursa programys paraugu vyspuorejai videjai izgleiteibai, asūšūs vuiceibu i metodiskūs leidzekļus, nūstyprynuot latgalīšu rokstu volūdys zynuošonys, uzzynuot par cytom regionalajom i mozuok lītuotajom volūdom, padzilinuot zynuošonys par latgalīšu literaturu i folkloru, par Latgolys kulturviesturi. Dalinīkim byus vareiba kūpā ar muokslinīkim dorbuotīs radūšojuos darbneicuos, īgiut pīredzi, kai lobuok organizēt sovu kasdīnu, kai sevi motivēt i nūturēt leidzsvorā, i, prūtams, aktivi i radūši atsapyust vokora pasuokumūs.
Organizatori vosorys kursim aicynoj dasasaceit školuotuojus nu vysys Latvejis, kuri jau itūšaļt vuica latgalīšu volūdu ci planavoj tū dareit tyvuokajā laikā. Taipoš aicynuoti dasasaceit pedagogejis programu studenti, kuri, suocūt školuotuoju dorba gaitys, grib vuiceit latgalīšu volūdu.
“Ar pruotu var aptvert vysu pasauli, bet ar sirdi tikai dzymtū pusi. Vosoruošonā sasateik lobi cylvāki ar gaišom dūmom, lobom idejom, kas grib vaira izzynuot Latgolu. Ceru, ka nuokušajā vuiceibu godā vuosoruotuji byus gotovi īgiutuos zynuošonys nūdūt sovim školānim,” uzsver Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja Veronika Dundure.
Vosorys kursim var dasasaceit da 16. juļa, aizpyldūt tīšsaistis anketu www.lakuga.lv Vītu skaits īrūbežuots. Ar detalizātu kursu programu dalinīki tiks īpazeistynuoti juļa beiguos. Kursu beiguos dalinīki sajims 36 stuņžu aplīceibu.
Organizatori sekuos leidza epidemiologiskajai situacejai, ka tei naļaus tiktīs kluotīnē, kursi “Vosoruošona – 2021” nūtiks tīšsaistē, i jūs nūtikšonys datumi var tik maineiti.
Vosorys kursus “Vosoruošona – 2021” reikoj Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja (LVLKSA) i bīdreiba “LgSC”. Jūs nūtikšonu finansiali atbolsta Latvīšu volūdys agentura, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba i Nautrānu pogosts. Informativū atbolstu nūdrūsynoj LVLKSA sātys lopa www.ltgasoc.lv i Latgalīšu kulturys ziņu portals www.lakuga.lv.
Rēzeknē, 01.06.2021. Informaceju sagataveja: Vineta Vilcāne i Veronika Dundure
Dailrunuotuoju konkursa „Vuolyudzāni“ rezultati
| Klašu grupa | Vuords, uzvuords | Škola | Školuotuojs | |
| 1. vīta | ||||
| 1.– 4. | Kristiāns Dzalbs | Kruoslovys Vaļsts gimn. | Valentīna Geka | |
| 5.– 9. | Agate Opincāne | Bieržgaļa p-škola | Gunta Kopeika | |
| 10.– 12. | Kaspars Stolipins | Malnovys koledža | Inta Miņina | |
| Simpateju bolva –– Kristofers Apeins (3g.) | Reigys PII “Austreņa” | Mārīte BikovskaInese Apeine | ||
| 2. vīta | ||||
| 1.– 4. | Paula Blusanoviča | Ludzys Muzykys p-škola | Dace Tihovska | |
| 5.– 9. | Emīls Grišāns | Kruoslovys Vaļsts gimn. | Ingrīda GrišāneIlga Stikute | |
| 10.–12. | Maksims Pavlovs | Ludzys piļsātys gimn. | Vanda Žulina | |
| 3. vīta | ||||
| 1.– 4. | Olga Meleka Galilejeva | Mežvydu pyrmškola | Inga Skrebinska | |
| 5.– 9. | Andris Anckins Kaspars Vistopols | Ruguoju nūvoda v-školaTukuma E. Birznīka-Upeiša p-šk. | Evija Konivale Tamāra Balode | |
| 10.–12. | Viktorija Lukšāne | Nautrānu v-škola | Ruta Krišāne | |
Nūtyka skotuvis runys konkurss „Vuolyudzāni“
27.aprelī, Latgolys kongresa pīminiešonys dīnā, nūtyka skotuvis runys konkursa „Vuolyudzāni“ i 20. atkluotuos vaļsts olimpiadis latgalīšu rokstu volūdā nūslāguma pasuokums, kurā tyka gūdynuoti uzvarātuoji. „Vuolyudzānūs“ šūgod pīsadaleja 21 deklamātuojs i latgalīšu prozys tekstu skaiteituojs.
Dailrunuotuojus viertēja dzejneica Anna Rancāne i režisore Māra Zaļaiskalns. Jūs viestejums skaņ:
„Vuolyudzāni“ — godskuortejuo pavasara prīca! Jau ūtrū godu bārnim i jaunīšim juopuorvar saskarsmis tryukuma barjera, tys, ka videoīrokstā navar sajust klauseituoja tyvumu, bet jī ar tū veiksmeigi teik golā. Itys gods īsazeimej ar loba, vacumam pīmāruota repertuara izvieli. Prūtams, vīgļuok ir skateituoju pajimt ar jūku paņtenim, bet myusu vuolyudzāni teik golā ari ar nūpītnu, dziļu literaturu. Tū var redzēt jūs acīs, jo acs namaloj!
Konkurss līcynoj par tū, ka saimēs tūmār ir dzeiva latgalīšu volūda, ka bārni jū muok i lītoj. Paļdis vysim dalinīkim, gūdolguotūs vītu nav daudzi, bet grybātūs bez laureatu paslavēt vēļ tūs, kam datryuka nadaudz — i Grietu, i Kresceņteju Tekli, i Romualdu, Ralfu i Rūtu, da i vysus, vysus! Paļdis školuotuojim, paļdis vacuokim, eipaši jau tai breineigajai babeņai, kura sovu unuku Kristoferu vuica tāvutāvu volūdeņā! Lai vysim Dīva paleigs i prīca!“
Šūgod daudzi školāni runuot beja izalasejuši fragmentus nu jaunuokuos latgalīšu literaturys, tū atzeimēja i Izgleiteibys ministre Ilga Šuplinska.
Taipat nu poša reita školys varēja pīsadaleit nūvodvuiceibys stuņdēs. Jaunīši, kas vadeja stuņdis, — Ēriks Zeps, Dāvis Suharevskis, Evika Muizniece — jau ir īrakstejuši sovu vuordu Latgolys kulturviesturē.
Nūvodvuiceibys stuņdis var nūsavērt https://www.youtube.com/channel/UCALP7Fam0rROugichV9gzQQ
Aicynoju sovu latgaliskū ideņtitati aplīcynuot ar konkretim dorbim, na vuordim!
Dailrunuotuoju konkursa „Vuolyudzāni“ rezultati:
| Klašu grupa | Vuords, uzvuords | Škola | Školuotuojs | |
| 1. vīta | ||||
| 1.– 4. | Kristiāns Dzalbs | Kruoslovys Vaļsts gimn. | Valentīna Geka | |
| 5.– 9. | Agate Opincāne | Bieržgaļa p-škola | Gunta Kopeika | |
| 10.– 12. | Kaspars Stolipins | Malnovys koledža | Inta Miņina | |
| Simpateju bolva –– Kristofers Apeins (3g.) | Reigys PII “Austreņa” | Mārīte BikovskaInese Apeine | ||
| 2. vīta | ||||
| 1.– 4. | Paula Blusanoviča | Ludzys Muzykys p-škola | Dace Tihovska | |
| 5.– 9. | Emīls Grišāns | Kruoslovys Vaļsts gimn. | Ingrīda GrišāneIlga Stikute | |
| 10.–12. | Maksims Pavlovs | Ludzys piļsātys gimn. | Vanda Žulina | |
| 3. vīta | ||||
| 1.– 4. | Olga Meleka Galilejeva | Mežvydu pyrmškola | Inga Skrebinska | |
| 5.– 9. | Andris Anckins Kaspars Vistopols | Ruguoju nūvoda v-školaTukuma E. Birznīka-Upeiša p-šk. | Evija KonivaleTamāra Balode | |
| 10.–12. | Viktorija Lukšāne | Nautrānu v-škola | Ruta Krišāne | |
Nūtyka 20. atkluotuo vaļsts olimpiade latgalīšu rokstu volūdā
Šūgod 20. atkluotuo vaļsts olimpiade latgalīšu rokstu volūdā nūtyka tīšsaistē, partū aizdavumu beja mozuok — vysa tik treis kuortys i maksimalais dabojamūs punktu skaits — 60.
1. kuortā jaunīši ruodeja latgalīšu raksteibys pamatu zynuošonu, reizē aktualizejūt Latgolys kulturys dzeivis nūtykumus 2020. godā. Vajadzēja puorceļt latgaliski O. Kūkuoja dzejūļu kruojumu nūsaukumus, saraksteit tyvuokūs radinīkus, īvārojamuokūs Latgolys dobys objektu nūsaukumus i tml. Vuorda upe lūceišona izaruodeja saregžeita, mulsynuojs i vaicuojums par vītu vuordim. Volūdys aizdavumus i šūgod beja sagatavejuse LU profesore Lidija Leikuma.
2. kuortā školāni piļdeja aizdavumus par V. Kairiša filmu „Piļsāta pi upis“, kurūs kai kasgods beja sagatavejuse RTA profesore Ilga Šuplinska, šūbreid Latvejis Izgleiteibys i zynuotnis ministre. Olimpiadis nūtikšonu analizē I. Šuplinska izsaceja gondarejumu, ka filmys golvonuos idejis ir saprostys, koč viesturis fakti školānim zynomi navīnaidā mārā. Datryucs filmā lītuotūs muokslinīciskūs pajiemīņu dziļuokys izpratnis i detalizacejis viertiejuma nūtykumu seceibā.
3. kuorta otkon beja tradicionala, beja juopylda tests par kulturys dzeivi Latgolā 2020. goda gaitā i jaunuokajim izdavumim literaturā, muzykā. Ospruoteigus vaicuojumus otkon beja sagatavejuse rakstneica i žurnaliste Sandra Ūdre. Izaruodeja, ka “Boņuka 2020” laureatu Voldemaru Vogulu školāni lobuok pazeist kai keramiku, a na dzejnīku. Ari na vysi jaunuokī izdavumi par Latgolu bejuši rūkuos turāti, koč tys ir tikai lykumsakareigi.
Olimpiadis nūtykumu gaitys viertiejumā izskanēja vīna vīneiga vīnuota gribiešona — iz cytagods sasatikt kluotīnē! Lai īsadūd!
Rezultati:
1. vīta – Nautrānu v-škola: Laima Grišule, Viktorija Krišāne, Anna Kristijana Logina, Saiva
Karmena Magiča un Viktorija Lukšane, šk. Veronika Dundure
2. vīta – Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazeja: Samanta Kristiāna Augustova, Elīna Batare, Ralfs
Bilinskis, Ramona Daukste-Saleniece, Ilva Lontone, šk. Irēna Prikule
3. vīta – Ludzys piļsātys gimnazeja: Marika Audijāne, Sanda Augustova, Amanda Daukste,
Jana Matvejeva, Maija Rancāne, šk. Laila Budreviča
„Latgolys kongresa dīnys 2021” svineibys nūtiks tīšsaistē
27. aprelī jau trešū godu tiks svynāta Latgolys kongresa dīna, i itūgod vysi pasuokumi nūtiks attuolynuotai, aplīcynojūt, ka ari latgaliskais spiej izapaust jaunuos, rodūšuos formuos, vīnoj paaudzis i dzeivoj cauri īrūbežuojumim. Ituo goda pasuokumu kūpums planavuots tīšsaistē, kas ļaun nūtikšonys organizēt kompaktai i interesentim vysā pasaulī ruodeit latgaliskuos ideņtitatis izpausmis muzykā, muokslā i volūdā.
Vysi školuotuoji kūpā ar školānim aicynuoti pīsadaleit virtualajuos Latgolys nūvodvuiceibys i latgalīšu volūdys stuņdēs, kas byus sagataveitys, īvārojūt nūteiktu bārnu vacumu, bet tamuos var jimt daleibu kotrys, kam ir taida gribiešona.
1.–3.klasis i 4.–6. klasis (9.00–9.40) teik aicynuotys tiktīs ar etnomuzykologu, radio žurnalistu, pedagogu i postfolklorys grupys „Rikši” vadeituoju Eriku Zepu, kurs stuosteis par sovu darbeibu i latgaliskajom idejom. 7.–9. klasis (10.00–10.40) varēs īsaklauseit atmiņuos par spieļfilmys „Piļsāta pi upis” (scenareja autors i režisors Vīsturs Kairišs) fiļmiešonys procesu, tamuos daleisīs Aņša lūmys atveiduotuojs, Leluo Kristapa bolvys laureats Dāvis Suharevskis. Sovukuort vydsškolānus laikā nu 11.00 leidz 11.40 īdvasmuos dzejneica i produceņte Evika Muizneica. Nūvodvuiceibys i latgalīšu volūdys stuņdis teik reikuotys jau nu 2017. goda. Juos ir veļteitys Latgolys kongresa godadīnai. Tamuos Latgolā pazeistami kulturys i sabīdryskī darbinīki stuosta par Latgolys kongresu, popularizej latgalīšu volūdu, muzyku, tradicejis i t. t.
12.00 tīšsaistē suoksīs pyrmuo literaruo i vizualuo dorbu dubultkonkursa „Tāva sāta myužam svāta” laureatu apbolvuošonys pasuokums, kurā tiks paziņuoti golvonūs bolvu īgivieji, kai ari veicynuošonys i simpateju bolvu sajiemieji. Sovu specialbolvu daškiers ari obeju muokslinīku meitys. Konkursu organizēja Maltys Bārnu i jaunīšu centrs, lai popularyzātu rakstneicys Veronikys Tenčys-Goldmanis i muokslinīka Jura Gaigala rodūšū davumu (poemu prozā „Pastareite” i tautys dzīšmu ilustracejis). Dubultkonkurss tyka pīduovuots ari kai dorba forma Latgolys nūvodvuiceibys stuņdei školuos.
13.00 tiks gūdynuoti 20. atkluotuos latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis vaļsts olimpiadis i 21. skotivis runys konkursa „Vuolyudzāni” ituo goda laureati. Olimpiadē, kas nūtyka tīšsaistē, tyka aktualizāti latgaliskī pasuokumi, nūtykumi i jubilejis 2020. godā, filma „Piļsāta pi upis”, školāni puorbaudeja ari latgalīšu volūdys pareizraksteibys īmanis. Sovukuort skotivis runys konkursā viertēja školānu īrunuotūs latgalīšu dzejis i prozys fragmentu videoīrokstus. Obejus tradicionalūs pasuokumus „Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja” organizēja sadarbeibā ar Izgleiteibys i zynuotnis ministreju, Vaļsts izgleiteibys satura centru, Rēzeknis Tehnologeju akademeju, Latvejis Universitati i Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibu. Atboslta ari Namaterialuos kulturys centrs “Upīte”.
27. apreļa svineibu izskaņa planavuota 15.00 ar svineigu pasuokumu Latvejis Republikys Saeimā, kas tiks puorraideita LR Saeimys sātys lopā www.saeima.lv. Sēdi vadeis Cylvāktīseibu i sabīdryskūs lītu komisejis Latgolys apakškomisejis prīšksādātuojs Edmunds Teirumnīks i apakškomisejis sekretare Janina Kurseite. Paradzātys ari Saeimys prīšksādātuojis Ināras Mūrnieces, Egila Levita i Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa uzrunys. Taipat programā ir Dr. hist. Henrika Soma lekceja „Izgleiteiba Latgolā, viesturiskais redzīņs” i Dr. philol. Sanitys Martenys – „Latgalīšu volūda digitalūs resursu i myusdīnu volūdu izgleiteibys koņtekstā”.
Ituo goda „Latgolys kongresa dīnys” svineibys organizej: „Latgolys symtgadis kongresa SaRIK” (Sareikuojuma reiceibys izpiļdis komiteja), „Latgalīšu kulturys bīdreiba”, „Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja”, Maltys Bārnu i jaunīšu centrs. Atbolsta: Rēzeknis Tehnologeju akademeja (www.rta.lv), latgalīšu kulturys gazeta (lakuga.lv) i „Vītejuo Latgolys Avīze” (www.vieteja.lv),
Vysa informaceja ar tīšraidis saitem byus atrūnama sātys lopuos www.lakuga.lv, www.lpr.gov.lv www.rta.lv un www.malta.lv .
Sagataveja
Skaidrīte Svikša (žurnaliste, Maltys BJC iņterešu izgleiteibys školuotuoja)